« galvenā        draugiem.lv/LAMB  
Kā mūs atrast?    Show your Card!       
 
   
 

 

Jāmaina seriāla „Fotoradars” scenārijs!

(28.08.2012)

Nacionālajam seriālam „Fotoradars” tuvojoties savas kārtējās sērijas noslēgumam ir pienācis laiks izvērtēt vai seriāla filmēšanu turpināt. Tas nozīmē, ka nepietiek ar kavēšanos emocionālās atmiņās par neveiksmīgi noslēgto līgumu ar radaru ieviesējiem, bērnišķīgo amatpersonu prieku par Lavijas „radarizāciju”  no valsts puses netērējot ne latu un turpmākām neveiksmēm, bet vissvarīgākais ir mācīties no kļūdām, izdarīt nepieciešamos secinājumus, lai fotoradari dotu lielāku ieguldījumu satiksmes drošībā nevis valsts un privātā uzņēmuma kabatu piepildīšanā kā tāds Latvijas mēroga biznesa plāns. 
 
Ja atskatāmies nu jau vairākus fotradaru seriāla gadus atpakaļ, tad kā uz delnas ir nejēdzības, kas tracināja un joprojām tracina autovadītājus. Sākot jau ar fotoradariem, kas paslēpti zem krūmiem, aiz kokiem un dažādiem stendiem, it kā to uzdevums būtu tikai un vienīgi naudas „noslaukšana” nevis satiksmes drošība. Savukārt, piekasīgajai soda piešķiršanai par 1 km/h ātruma pārsniegšanu diez vai ir audzinoša loma, jo tā izraisa tikai negatīvas autovadītāju emocijas, neizpratni un finansiālus zaudējumus valstij. Domājot par nespēju sasniegt rezultātus, jau sen radušās šaubas vai nespējīgs ir privātais uzņēmējs, bet  varbūt valsts institūcijas, kas nespēj tikt galā ar partnera neizdarību. Tomēr visvairāk autovadītājus tracina izteiktās pretrunas starp mērķi un līdzekļiem, jo, ja reiz mērķis ir satiksmes drošības stiprināšana, tad par to liecinātu ievērojams izrakstīto protokolu skaita samazinājums, nevis 4,7 miljonu latu plānošana īpašā valsts budžeta pozīcijā, no kuriem līdz šim izrakstīti protokoli tikai par 1,5 miljonu.
 
Lai minētās nejēdzības novērstu, valsts un privātā partnerība būtu jāveic uz citiem principiem, jau sākumā nosakot fiksētos nevis procentuālos ieņēmumus privātajam partnerim. Jauna privātā partnera atlases svarīgākajam kritērijam jābūt kvalifikācijai, spējām perfekti izpildīt visas izvirzītās prasības un finansiāli saprātīgākākajam piedāvājumam. Lai sadarbība tiešām sekmētu satiksmes drošību, un uzņēmēja svarīgākā prioritāte nebūtu „pieķerto” autovadītāju skaita maksimāla palielināšana, paralēli uzņēmēja izdevumu segšanai par aparatūras iegādi, apkalpošanu un apkopi, privātajam partnerim ir jāsaņem saprātīga, bet fiksēta peļņa, kas nemainītos atkarībā no radaram garām braucošo ātruma.
 
Iedomāsimies pasaku zemi, kurā ieņēmumi no fotoradariem ir apaļa nulle, jo nav pārkāpumu, tātad satiksmes drošība ir tuvu ideālam, tomēr arī šādā zemē uzņēmējam, kurš īsteno radaru apkalpošanu, ir jāsaņem fiksēta atlīdzība, tātad nu jau būtu jāmeklē citi avoti nevis ieņēmumi no sodiem. Tomēr Latvija pagaidām vēl nav pasaku zeme un izrakstītie protokoli par pusotru miljonu latu liecina, ka nav pamata bažām, ka privātajam partnerim būs jāmaksā no kādām citām prioritārām budžeta pozīcijām.
 
Valsts policjas pārstāvji publiskajā telpā ir izteikušies, ka bieži nepietiek cilvēku daudzo protokolu apstrādei, vai tas neliecina, ka būtu jāpārskata prioritātes un galvenā uzmanība jāvelta vidējiem un smagiem pārkāpumiem? Skurpuloza nodarbošanās ar katru maznozīmīgu pārkāpumu , izsūtot soda kvītis par 5LVL, valstij rada  finansiālus zaudējumus. Ja no pieciem latiem „Vitronic Baltija” saņem 35%, kas ir 1.75LVL, bet valsts uzņēmums CSDD - 40%, kas ir 2LVL, valsts budžetam, kas finansē arī Valsts policiju, atliek 1,25 LVL. Savukārt Valsts policija ir deklarējusi, ka viena protokola apstrāde un izsūtīšana izmaksā 3.40LVL, tātad valsts vēl ir spiesta piemaksāt. Finansiāli saprātīga būtu tikai to protokolu apstrāde, kuros paredzētie sodi pārsniedz 10LVL.
 
Labi zināms, ka ceļu policists par pirmo ātruma pārkāpumu drīkst izteikt tikai brīdinājumu, kāpēc par pirmo ar radaru fiksēto pārkāpumu neizteikt brīdinājumu, bet finansiālu sodu uzlikt tikai par iespējamo otro pārkāpumu? Tas būtu reāls apliecinājums satiksmes drošības veicināšanai kā prioritātei attiecībā pret soda naudas iekasēšanu.
Vai apzināti vai neapzināti ir izveidojusies situācija, kurā privātajam partnerim pašam ir jākomunicē ar zemes īpašniekiem, lai saskaņotu fotoradriem nepieciešamo komunikāciju izvietošanu, zinot bieži negatīvo attieksmi pret fotoradariem sabiedrībā?  Nebūtu pieņemams, ka viens no privātā partnera atlases kritērijiem būtu konkursanta piedāvātais saskaņošanas ā ātrums. Piemēram, ja kāds solītu veikt nepieciešamās saskaņošanas nedēļas laikā, varētu rasties šaubas par metožu tiesiskumu.
 
Saskaņojumu īstenošana ar zemes īpašniekiem ir valsts un pašvaldību uzdevums, savukārt privātajam partnerim ir jāsaņem jau gatavi, saskaņoti un piemēroti zemes gabali.
Autoklubam LAMB, kā sabiedriskai organizācijai, ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādejādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.
 
Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis.
 
 
 
 
Šī publikācija ir veidota ar  Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu projekta Nr. 1DP/1.5.2.2.2/11/APIA/SIF/108 "Latvijas automoto biedrības administratīvās kapacitātes stiprināšana satiksmes dalībnieku zināšanu līmeņa paaugstināšanai" ietvaros. Par publikācijas saturu atbild Latvijas automoto biedrība.


Iepriekšējie raksti:
09.10.2018 » Vai drons izvilks no stagnācijas?
30.08.2018 » Uz skolu ar segveju?!
29.06.2018 » Vai iespējams pilnībā novērst bojāeju uz ceļiem? Jā!
25.04.2018 » Ziemassvētku dāvana, kuru negaidām!
07.03.2018 » Satiksmes drošību vai peļņu budžetam?!
28.11.2017 » Kad nelaime atnāk brēkdama
25.10.2017 » Vai autovadītājs ir budžeta lāpītājs?
14.09.2017 » Pērkam automašīnu vai pārvietošanās iespēju?
28.08.2017 » Kā mainās OCTA?
21.07.2017 » Aizaugušas ceļa zīmes kā dabas stihija vasarā!

 
 

Juris Zvirbulis

Jau daudzus gadus LAMB ir līdzās autobraucējiem, lai pildītu savu galveno uzdevumu – radīt drošības sajūtu ceļā. Autovadītājam svarīgi zināt, ka viņam vienmēr ir uz ko paļauties grūtā brīdī, neatkarīgi no laika apstākļiem un diennakts stundas.

Ar cieņu
Juris Zvirbulis
LAMB autokluba prezidents

 
Copyright © .:: LAMB ::. 2005-2019. All Rights Reserved

Latvijas Reitingi Top.LV
autoevakuators, evakuators, auto evakuators, SOS autoevakuators, SOS evakuators, diennakts SOS evakuators autoevakuācija, auto evakuēšana, auto pārvietošana, auto palīdzība uz ceļa, uz ielas, uz šosejas, auto tehniskā palīdzība uz ceļa, auto transportēšana Latvijā, evakuatora pakalpojumi, evakuatora palīdzība, automašīnu evakuācija, automašīnu transportēšana, automašīnu ievilkšana, automašīnu izvilkšana no grāvja, automašīnu labošana uz ceļa ( pēc situācijas ), automašīnu pārvietošana, bojātu automašīnu transportēšana, bojātu auto evakuācija, bojātu auto uzglabāšana, avarējušu, pēc avārijas automašīnu transportēšana, pārvietošana, vilkšana, diennakts auto SOS palīdzība, diennakts autoevakuācija, diennakts auto evakuācija, diennakts autoevakuators, diennakts tehniskā palīdzība uz ceļa, evakuatora pakalpojumi, evakuācija, iestigušu mašīnu izvilkšana, izvilkšana no grāvja, bedres, nogādāšana mājās, servisā, birojā, stāvlaukumā, SOS diennakts tehniskā palīdzība uz ceļa, SOS diennakts tehniskā palīdzība uz ceļa, ielas, šosejas, autostrādes ( ceļā ), izbraukumā, SOS palīdzība, tehniskā palīdzība ceļā, transporta līdzekļu transportēšana, transporta līdzekļu evakuācija, tehnika palīdzība uz ielas Centrs , Āgenskalns, Bolderāja, Beberbeķi, Bieķensala, Bieriņi, Bišumuiža, Bukulti, Buļļi, Botāniskā dārza rajons, Brasa, Brekši, Čiekurkalns, Dārziņi, Daugavgrīva, Dārzciems, Dreiliņi, Dzirciems, Grīvas masīvs, Grīziņkalns, Iļģuciems, Imanta, Jaunciems, Jaunmīlgrāvis, Jugla, Katlakalns, Klīversala, Ķīpsala, Kleisti, Kundziņsala, Lucavsala Ķengarags, Mangaļsala, Mežciems, Mežaparks, Pārdaugava, Pļavnieki, Purvciems, Pētersala , Rumbula, Sarkandaugava, Šampēteris, Suži, Šmerlis, Teika, Titurga, Torņakalns, Vecāķi, Vecrīga, Vakarbuļļi, Vecmīlgrāvis, Zasulauks, Ziemeļblāzma, Ziepniekkalns, Zolitūde, Spilve, Berģi, Autoevakuācija, Palīdzība uz ceļa, Evakuators Rīgā, Autopalīdzība Rīga, Evakuatori Rīgā, Diennakts auto palīdzība, Diennakts SOS, Diennakts tehniskā palīdzība uz ceļa, Diennakts auto evakuācija, Auto evakuators, Autoevakuators, Auto evakuācija, Automašīnu evakuācija, Auto evakuēšana, Automobiļu atvēršana, Auto piestartēšana, Dzinēja piestartēšana, Auto pārvietošana, Automašīnu pārvietošana, Auto palīdzība uz ceļa, Auto tehniskā palīdzība, Bojātu automašīnu transportēšana, Auto transportēšana, Auto transportēšana Latvijā, Autoevakuatora palīdzība, Automašīnu izvilkšana no grāvja, Automašīnu labošana uz ceļa, Auto remonts uz ceļa, Automobiļu transportēšana, Bojātu auto evakuācija, Avarējušu automašīnu evakuācija, Auto evakuācija, Evakuatora, autoevakuatora pakalpojumi, Evakuācija pēc avārijas, SOS palīdzība uz ceļa, Tehniskā palīdzība ceļā, Transporta līdzekļu transportēšana, evakuācija