Ātruma rekordisti ir „mērķtiecīgi ļaudis”, un dažādi ārēji kavēkļi kā fotoradari tos maz ietekmē. Par to liecina jaunie ātruma rekordi, kur Olaines novadā atļauto 90 km/h vietā kāds traucies ar 191 km/h, bet Rīgas pilsētā, vietā, kur atļautais ātrums bija 50 km/h, kāds „izspiedis” 165 km/h.
Autoklubs LAMB jau sen paudis viedokli, ka automašīnas īpašnieka automātiska sodīšana par fotoradara fiksētu pārkāpumu, nenoskaidrojot īsto vadītāju, varētu nebūt tiesiska, jo tādejādi jāsaņem sods par pārkāpumu, kurš nav veikts, bet „ātruma rekordists” iespējams tā arī netiek atklāts. Tādēļ atbalstām Tiesībsarga iniciatīvu, iesniedzot jautājumu izskatīšanai Satversmes tiesā, lai šī kompetentā un autoritatīvā institūcija lemj kam taisnība.
Zīmīgi, ka pirmo vietu pārkāpēju vidū ieņem tautā labi zināmo „ golfiņu” nevis par ātro braukšanu izdaudzināto un bieži aprunāto BMW automašīnu vadītāji. Tātad iespējams, ka dzīvojam stereotipu varā, un vidēji statistiskais ātruma pārkāpējs brauc nevis ar „ četrlitrīgu BMW”, bet piecpadsmitgadīgu golfiņu.
Galvenais gan ir biežo pārkāpumu skaits, nevis ar kādas markas auto tas izdarīts. Fakts, ka kādam autovadītājam fotoradari jau fiksējuši 24 pārkāpumus, neliecina par atsevišķu neuzmanības gadījumu, bet drīzāk par absolūtu vienaldzību. Ja iedziļināmies, tad brīdis, kad neapmaksāta pārkāpuma soda kvīts rada reālas problēmas, ir laiks, kad jāveic kādas manipulācijas CSDD, piemēram, jāiziet tehniskā apskate. Nav samaksāts, pie apskates netiekam, tomēr, ja apskate vēl nav aktuāla, var turpināt traukties gar radariem un vākt soda naudu. Tāpat teorētiski var arī neiet tehnisko apskati kā to pamanījies kāds autovadītājs, kurš saņēmis jau astoņpadsmit soda kvītis par neizietu tehnisko apskati un droši vien ripo tālāk.
Var nopirkt vecu golfiņu ar derīgu tehnisko apskati par pāris simtiem latu, braukt gar radariem cik ātri vien iegribas, savākt kādu tūkstoti latu soda naudās un pirms kārtējas apskates auto vienkārši izmest vai atdot metāllūžņos, un nopirkt līdzīgu auto. Autokluba LAMB rīcībā esošā informācija liecina, ka šādas iespējas tiek izmantotas, un tas ir vēl viens apliecinājums viedoklim, ka noskaidrot konkrēto auto vadītāju, kurš izdara pārkāpumu pie fotoradara, būtu nepieciešams. Nekonkrētība ir potenciāls risks visatļautības izplatībai.
Fotoradaru ieviesēju, uzņēmuma „Vitronic Baltija” pārstāvju teiktais, ka ar esošajiem radariem, tos pārregulējot, var panākt autovadītāja sejas atpazīstamību, liecina, ka lietas praktiskā puse nav tik sarežģīta, kā sākotnēji varētu domāt, nepieciešamas tikai atbilstošas izmaiņas likumdošanā. Ņemot vērā, ka diskusija par sodīšanas veidu ir jau ilgstoša, un katrs no iesaistītajiem strikti aizstāv savu pozīciju, ceram, ka Satversmes tiesa drīzumā viesīs objektīvu un tiesisku skaidrību.
Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.
Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu projekta Nr. 1DP/1.5.2.2.2/11/APIA/SIF/108 "Latvijas automoto biedrības administratīvās kapacitātes stiprināšana satiksmes dalībnieku zināšanu līmeņa paaugstināšanai" ietvaros. Par publikācijas saturu atbild Latvijas automoto biedrība.
|