Diena, kurā neatkarīgās Latvijas vēsturē degvielas cena pirmo reizi pārsniedz latu, autovadītāju kalendāros varētu tikt iezīmēta ar sarkanu. No vienas puses tā tik tiešām ir psiholoģiska robeža, kuru uzreiz pamanām, aplūkojot cenas, pie degvielas uzpildes stacijām, par kuru daudz diskutējam un ar sarauktu pieri noraugāmies degvielas mazumtirgotāju virzienā. No otras puses lats ir tikai viens posms kopējā degvielas cenas pieauguma skalā.
Sekojot dažādu ekspertu, amatpersonu un degvielas biznesā iesaistīto uzņēmēju skaidrojumiem par degvielas augsto cenu iemesliem, dažkārt rodas iespaids, ka mērķis nav noskaidrot patiesos cēloņus, bet gan novērst autovadītāju dusmas, kādā sev nekaitīgā virzienā. Degvielas mazumtirgotāji skaidro, ka Latvijā pirktspēja neietekmē degvielas cenas. Vairāk nekā 90% no degvielas litra cenas Latvijā veidojot degvielas iepirkuma cena biržā un valstī noteiktie nodokļi. Ne vienu, ne otru degvielas mazumtirgotāji ietekmēt nevar. Visi degvielu iepērk brīvā tirgū par pasaules cenām. Protams, pašmāju nodokļiem ir ietekme uz galējo cenu, tomēr tie nepieaug tik strauji un krasi, kā degvielas cenas, tātad iemesls pamatā ir ārpus Latvijas. Ja tā tad jāsecina, ka degvielas tirgū Latvijā iespējamais pieprasījuma samazinājums degvielas cenu būtiski ietekmēt nevar. Tajā pat laikā tomēr jāaicina Konkurences padome neizsvītrot no savu uzdevumu kalendāra degvielas mazumtirgotāju uzraudzību Latvijā.
Irānas slepeni „lipinātie” kodolieroči, savukārt, ir būtisks ārējais faktors, kas ietekmē degvielas cenu pasaulē, tajā skaitā Latvijā. 24. janvārī Latvijas ārlietu ministrs gan publiski paziņoja, ka naftas embargo pret Irānu, kas samazina naftas apjomu pasaules tirgos, būtiski neietekmēs degvielas cenu Latvijā, jo to pamatā nosakot nodokļi un nodevas. Pretējās domās ir vairāki eksperti, piemēram, pēc „Rietumu Bankas” eksperta Igora Zujeva aplēsēm, strauju degvielas cenu lēcienu pasaulē, tostarp Latvijā, varētu izraisīt tieši ES lēmums par embargo izsludināšanu naftas ieviešanai no Irānas. Pēc “Latvija Statoil” izpilddirektores Ilzes Siliņas domām degvielas cenu var ietekmēt arī nestabilitāte eirozonā.
Ko pieaugums nozīmē katram no mums? Ja arī varam ierobežot degvielas patēriņu un mazāk braukāt, tad diez vai izdosies ievērojami samazināt, piemēram, ikdienas pārtikas preču patēriņu, kuru cenā sava vieta ir degvielai, tātad no lielākiem izdevumiem neizbēgt.
Sekojot prognozei par degvielas cenas turpmāku pieaugumu, izvēloties automašīnu, tās degvielas patēriņš kļūs arvien nozīmīgāks. Ja jau šobrīd dīzeļdegviela tirgū sastāda 60% no kopējā piedāvājuma, bet benzīns tikai 40%, tātad pieprasījums pēc dīzeļdegvielas pieaug, iespējams, ka turpmāk straujāk augtu tieši dīzeļdegvielas cena. Prognozējam, ka aktuālāki kļūs ar gāzi darbināmi auto, kurus jau šobrīd piedāvā vairāki autoražotāji. Degvielas cenu pieaugums sekmētu arī elektromibiļu izplatību, tomēr tam nepieciešams lielāks valsts atbalsts, līdzīgi kā vairākās Rietumeiropas valstīs. Degviela ir neelastīgā prece un cenas pieaugums neradīs strauju pieprasījuma samazinājumu, tādēļ degvielas tirgotāju ieņēmumi diez vai kritīsies. Savukārt autovadītājiem domājot par nākotni būtu jālūkojas ekonomisko spēkratu virzienā.
Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.
Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu projekta Nr. 1DP/1.5.2.2.2/11/APIA/SIF/108 "Latvijas automoto biedrības administratīvās kapacitātes stiprināšana satiksmes dalībnieku zināšanu līmeņa paaugstināšanai" ietvaros. Par publikācijas saturu atbild Latvijas automoto biedrība.
|