« galvenā        draugiem.lv/LAMB  
Kā mūs atrast?    Show your Card!       
 
   
 

 

Vai autovadītājs ir budžeta lāpītājs?

(25.10.2017)

2018. gadā valsts budžeta ieņēmumos no soda naudām par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem ir ieplānoti 25 miljoni eiro, 2019. gadā jau gandrīz 29 miljoni, bet salīdzinājumā aizvadītajā 2016. gadā reāli tika iekasēti 12,7 miljoni, tātad pāris gadu laikā pieaugums plānots divas reizes. No šiem salīdzinājumiem autovadītājs var izdarīt vairākus fundamentālus secinājumus. Pirmkārt, valsts maka plānotāji un turētāji uzskata, ka pārkāpumu skaits tikai pieaugs, tātad netic satiksmes drošības situācijas uzlabojumiem vismaz tuvāko gadu laikā, jo budžetā ietvertie iekasēto soda naudu cipari ir dažas labas pašvaldības, piemēram, Kuldīgas 2017. gada budžeta apjomā.Var jau teikt, ka palielināsfotoradaru skaits, Latvija drīz darbu uzsāks 12 šovasar saņemtie pārvietojamie “ātrumķērāji”, ir 40 netrafaretās policijas mašīnas, kas tvarsta agresīvos autovadītājus, nākamgad darbosies jau 100 ierastie stacionārie fotoradari un citi rīki, turklāt ne jau ātrums ir vienīgais soda naudu avots. Otrkārt, var secināt, ka autovadītājs, kurš neskrien gar fotoradariem,izvairās no netrafareto policijas auto ekipāžu pastiprinātas uzmanības un kopumā ir kārtīgs satiksmes dalībnieks,irkā tāds neapzinīgs pilsonis, kuram nerūp valsts budžeta ieņēmumi.

Dīvainā loģika – jo vairāk pārkāpēju, jo bagātāka valsts, var novest pie tiesiskā nihilisma un neticības valsts godaprātam. Jau šobrīd esam vienā no zemākajām vietām ES, rēķinot bojā gājušo skaitu uz vienu miljonu iedzīvotāju, 2016. gadā –80 cilvēki. Cita, progresīvāka un uz tautas attīstību vērsta loģika būtu, ja soda naudās iegūtos līdzekļus ieguldītu satiksmes drošības programmās, arī ceļu infrastruktūrā. Tādā gadījumā, ja ieņēmumi kļūst vairāk, situācija satiksmes drošības jomā pasliktinās, un tātad dažādu programmu nepieciešamība pieaug. Savukārt, ja ieņēmumi no soda naudām samazinās, satiksmes dalībnieku uzvedība uz ceļa uzlabojas, un nepieciešamība pēc satiksmes drošības projektiem samazinās.

Domājot par racionālu līdzekļu ieguldīšanu satiksmes drošībā, ir svarīgi ņemt vērā citu valstu pieredzi, it īpaši to, kurās satiksmes drošības statistika ir ievērojami labāka nekā pie mums. Zviedrijā ir vairāk nekā 1700 stacionāro radaru, tomēr vienlaikus strādā tikai 5 procenti no tiem. Jā, tā ir, jo īpašs algoritms ar datorprogrammas palīdzību nosaka, kuri radari darbojas kurā brīdi, bet autovadītāji to nezina. Arī Latvijā varētu ņemt vērā šo pieredzi, jo, piemēram, braucot no Rīgas uz Tērveti, pa ceļam autovadītājs nobrauc gar pieciem fotoradariem. Cits piemērs ir Jūrmalas šoseja, kur atrodas labi zināmais stacionārais fotoradars pie pagrieziena uz Piņķiem. Ir daļa autovadītāju, kuri,braucot ievērojami, pārsniedz ātrumu, tad pie radara piebremzē un drīz vien atkal iespiež pedāli grīdā.Ja uz šīs šosejas būtu, izvietotas vēl dažas iespējamās fotoradaru vietas, bet “skrējējs” nezinātu, kurš strādā, iespēja lidot būtu mazāka.Līdzīgas parašas ir arī citās stacionāro fotoradaru vietās uz Latvijas ceļiem.

Zviedrijā aizvadītajā gadā uz vienu miljonu autovadītāju bojā gāja 26 satiksmes dalībnieki, kas ir trīs reizes mazāk nekā Latvijā.Tā nav veiksmīga sakritība, bet rūpīga darba rezultāts, jo Zviedrijā jau 1994. gadā valdība un vadošie uzņēmēji apvienojās, lai uzsāktu kopēju satiksmes drošības programmu Visonzero. Tās mērķis ir panākt, lai uz Zviedrijas ceļiem satiksmes negadījumos neietu bojā neviens cilvēks. Tātad svarīgi, lai soda nauda par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem netiktu iesviesta kopējā budžeta maisā, bet mērķtiecīgi tiktu izmantota satiksmes drošības stiprināšanā -jāīsteno pašmāju satiksmes drošības programmas un jāmācās no labākajiem ārvalstu piemēriem.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.

Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis



Iepriekšējie raksti:
28.11.2017 » Kad nelaime atnāk brēkdama
25.10.2017 » Vai autovadītājs ir budžeta lāpītājs?
14.09.2017 » Pērkam automašīnu vai pārvietošanās iespēju?
28.08.2017 » Kā mainās OCTA?
21.07.2017 » Aizaugušas ceļa zīmes kā dabas stihija vasarā!
10.07.2017 » Tolerance kā nākotnes satiksmes dvēsele!
10.04.2017 » Trauksmes zvans pār gājēju pārejām
07.03.2017 » Kad Latvijā pienāks “melnās statistikas” gals?!
28.02.2017 » Drošības aprīkojums kā miesassargs
26.01.2017 » Fotoradaru nauda jāiegulda mūsu nākotnē!

 
 

Juris Zvirbulis

Jau daudzus gadus LAMB ir līdzās autobraucējiem, lai pildītu savu galveno uzdevumu – radīt drošības sajūtu ceļā. Autovadītājam svarīgi zināt, ka viņam vienmēr ir uz ko paļauties grūtā brīdī, neatkarīgi no laika apstākļiem un diennakts stundas.

Ar cieņu
Juris Zvirbulis
LAMB autokluba prezidents

 
Copyright © .:: LAMB ::. 2005-2018. All Rights Reserved

Latvijas Reitingi Top.LV
autoevakuators, evakuators, auto evakuators, SOS autoevakuators, SOS evakuators, diennakts SOS evakuators autoevakuācija, auto evakuēšana, auto pārvietošana, auto palīdzība uz ceļa, uz ielas, uz šosejas, auto tehniskā palīdzība uz ceļa, auto transportēšana Latvijā, evakuatora pakalpojumi, evakuatora palīdzība, automašīnu evakuācija, automašīnu transportēšana, automašīnu ievilkšana, automašīnu izvilkšana no grāvja, automašīnu labošana uz ceļa ( pēc situācijas ), automašīnu pārvietošana, bojātu automašīnu transportēšana, bojātu auto evakuācija, bojātu auto uzglabāšana, avarējušu, pēc avārijas automašīnu transportēšana, pārvietošana, vilkšana, diennakts auto SOS palīdzība, diennakts autoevakuācija, diennakts auto evakuācija, diennakts autoevakuators, diennakts tehniskā palīdzība uz ceļa, evakuatora pakalpojumi, evakuācija, iestigušu mašīnu izvilkšana, izvilkšana no grāvja, bedres, nogādāšana mājās, servisā, birojā, stāvlaukumā, SOS diennakts tehniskā palīdzība uz ceļa, SOS diennakts tehniskā palīdzība uz ceļa, ielas, šosejas, autostrādes ( ceļā ), izbraukumā, SOS palīdzība, tehniskā palīdzība ceļā, transporta līdzekļu transportēšana, transporta līdzekļu evakuācija, tehnika palīdzība uz ielas Centrs , Āgenskalns, Bolderāja, Beberbeķi, Bieķensala, Bieriņi, Bišumuiža, Bukulti, Buļļi, Botāniskā dārza rajons, Brasa, Brekši, Čiekurkalns, Dārziņi, Daugavgrīva, Dārzciems, Dreiliņi, Dzirciems, Grīvas masīvs, Grīziņkalns, Iļģuciems, Imanta, Jaunciems, Jaunmīlgrāvis, Jugla, Katlakalns, Klīversala, Ķīpsala, Kleisti, Kundziņsala, Lucavsala Ķengarags, Mangaļsala, Mežciems, Mežaparks, Pārdaugava, Pļavnieki, Purvciems, Pētersala , Rumbula, Sarkandaugava, Šampēteris, Suži, Šmerlis, Teika, Titurga, Torņakalns, Vecāķi, Vecrīga, Vakarbuļļi, Vecmīlgrāvis, Zasulauks, Ziemeļblāzma, Ziepniekkalns, Zolitūde, Spilve, Berģi, Autoevakuācija, Palīdzība uz ceļa, Evakuators Rīgā, Autopalīdzība Rīga, Evakuatori Rīgā, Diennakts auto palīdzība, Diennakts SOS, Diennakts tehniskā palīdzība uz ceļa, Diennakts auto evakuācija, Auto evakuators, Autoevakuators, Auto evakuācija, Automašīnu evakuācija, Auto evakuēšana, Automobiļu atvēršana, Auto piestartēšana, Dzinēja piestartēšana, Auto pārvietošana, Automašīnu pārvietošana, Auto palīdzība uz ceļa, Auto tehniskā palīdzība, Bojātu automašīnu transportēšana, Auto transportēšana, Auto transportēšana Latvijā, Autoevakuatora palīdzība, Automašīnu izvilkšana no grāvja, Automašīnu labošana uz ceļa, Auto remonts uz ceļa, Automobiļu transportēšana, Bojātu auto evakuācija, Avarējušu automašīnu evakuācija, Auto evakuācija, Evakuatora, autoevakuatora pakalpojumi, Evakuācija pēc avārijas, SOS palīdzība uz ceļa, Tehniskā palīdzība ceļā, Transporta līdzekļu transportēšana, evakuācija