« galvenā        draugiem.lv/LAMB  
Kā mūs atrast?    Show your Card!       
 
   
 

 

Kā labot cilvēciskās kļūdas?

(19.12.2016)

Kopš šā gada sākuma autovadītāji, traucamies gan stacionārajiem fotoradariem, ir ziedojuši valsts budžetam, 3,2 miljonus eiro, kuri jau soda naudās ir iekasēti, vai gandrīz 4,3 miljonus, par kuriem kopumā izrakstīti soda protokoli. Salīdzinājumā 2012. gadā, kad visi skaļi protestējām pret toreizējo fotoradaru programmu, kura vairāk bija vērsta uz mērķi nopelnīt, nevis stiprināt satiksmes drošību, piecos mēnešos tika iekasēti gandrīz 510 000 eiro (404 910 lati) vidēji 100 000 eiro mēnesī. Tolaik autovadītāji pamatoti satraucās par fotoradaru izvietošanas politiku - nevis tur, kur bīstami, bet kur vairāk sodus uzlikt, kas nav viens un tas pats. Šogad iekasēti vidēji  290 000 eiro mēnesī, tātad trīs reizes vairāk, kas iespējams nav īsti korekts salīdzinājums, jo atšķiras fotoradaru skaits, tomēr tā ir viela pārdomām. Rodas iespaids, ka daļa autovadītāju vai nu neredz ceļa zīmes, kas liecina par fotoradaru, kam drīz jābrauc garām, vai tās ignorē, jo bremzēt pirms tā ir “vājuma pazīme”. “Labāk traukšos garām kā “īsts vīrs” un pēc tam maksāšu, nekā ievērošu ātruma ierobežojumus”, tā iespējams nodomā kāds stūresvīrs ar savdabīgu izpratni par vīrišķību. Iekasētās summas apjoms sabiedrību šobrīd tik ļoti neuztrauc kā pirms četriem gadiem, jo līdzekļi nonāk valsts budžetā nevis kādas firmas kabatā, tātad naudu vajadzētu izmantot, lai turpinātu stiprināt tieši satiksmes drošību, nevis lāpītu budžeta caurumus vai izlietotu deputātu kvotās.

Tas ir nepieciešams, jo jau vairākus gadus esam starp tām ES dalībvalstīm, kurās visvairāk cilvēku uz ceļa gūst smagas traumas vai iet bojā, rēķinot uz miljons iedzīvotājiem. Ja aizvadītajā gadā un šogad nedaudz ir samazinājies ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits, tad jau kopš 2013. gada pieaug smagas traumas guvušo satiksmes dalībnieku apjoms. 2013. gada 11 mēnešos 3215, bet 2016. gadā 3464 cilvēki. Lai to mazinātu Satiksmes ministrija kopā ar citām  atbildīgām institūcijāmir izstrādājusi Ceļu satiksmes drošības plānu 2017. – 2020. gadam, kas paredz veikt pasākumus, lai līdz 2020. gadam Latvijā par 50% samazinātu ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo un bojā gājušo skaitu.  Kopumā četru gadu periodā plāna īstenošanā paredzēts ieguldīt gandrīz 12,5 miljonus eiro, tomēr, ja mērķis tiktu sasniegs, šāds ieguldījums noteikti attaisnotos.

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir panākt, lai akcīzes nodoklis par degvielu tiktu ieguldīts ceļu infrastruktūrā, jo šobrīd no 550 miljoniem iekasēto eiro uz ceļiem atgriežas tikai  160 miljoni. Bez strauja finansējuma pieauguma nav iespējams sasniegt ambiciozos mērķus, jo ne jau tikai plāna īstenošana ir cietušo un bojāgājušo strauja samazinājuma priekšnoteikums, bet arī vispārīgs finansējuma pieaugums un tā kvalitatīvs izlietojums, atjaunojot sabrukušos ceļus un būvējot jaunus.

Kā liecina Valsts policijas un Latvijas Universitātes kopīgi veiktais pētījums 2015. gadā procentuāli vislielāko daļu no satiksmes negadījumiem ar smagām sekām veido uzbraukšana gājējiem (31%), kam seko transporta līdzekļu sadursmes (26%). Turklāt 75% gadījumu, kuros uzbraukts gājējam, satiksmes noteikumus nav ievērojis gājējs. Plānā jau ir noteiktas prioritātes – smagi ievainotie un bojā gājušie, tomēr naudas sadale ir vispārīga, tai pamatā jābūt paredzētai tieši prioritāro pasākumu īstenošanai.

Pašsaprotams, ka viens no akcentiem ir jāliek uz gājējiem drošas infrastruktūras izveidi, kur nepieciešamas regulējamas, labi apgaismotas pārejas, tuneļi un tilti, apgaismotas ietves, arī apgaismotas ielas, kuru malās pārvietojas gājēji. Ja šobrīd nepietiek līdzekļu, lai visur, kur nepieciešams, ieviestu drošo infrastruktūru, tad tādas izbūve noteikti jāparedz jaunajos ceļu projektos. Nepieciešamivairāk atstarojošie elementi ceļu malās un, protams, atbildīgākiem jābūt pašiem gājējiem – jālieto atstarotāji, vestes, jāpārvietojas pa ceļa malu pretim transporta plūsmai unjāievēro citi it kā labi zināmi, bet bieži vien ignorēti nosacījumi. Dažādi pētījumi liecina, ka vairāk nekā 90 procentos ceļu negadījumu iemesls ir bijis cilvēciskais faktors, tātad satiksmes dalībnieku rīcība, savukārt atbilstoša ceļu infrastruktūra mazina cilvēciskā faktora riskus, jo dod iespēju pieņemt satiksmei drošus lēmumus.

Ievainoto un bojāgājušo samazinājums Latvijā par 50% ir ļoti ambiciozs plāns, un nav īstas pārliecības, ka pielietojot tradicionālās metodes varēs sasniegt tik lielu samazinājumu atlikušajā laikā. Plānā iekļauta kopējā transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa uzlabošana, kas nozīmē rūpīgākas pārbaudes, preventīvie pasākumi, kā fotoiekārtu vai videoiekārtu izvietošana, plašāka alkohola un narkotisko vielu kontroles mehānismu iegāde, ieviest tehniskos līdzekļus, kuri fiksē sarkanās luksofora gaismas neievērošanu, palielināt soda punktu skaitu par apzinātu citu satiksmes dalībnieku apdraudējumu, tajā skaitā tālruņu un planšetdatoru lietošanu pie stūres, uzlabot veselības pārbaudes, turpināt informatīvās kampaņas, sekmēt valsts autoceļu infrastruktūras uzlabošanu, piemēram, izveidot ribjoslu uz šosejas Tīnūži – Koknese un daudzi citi satiksmes drošībai svarīgi pasākumi.

Plānā ir aprakstītas divas pieejas – tradicionālā un drošas sistēmas pieeja. Piemēram, ja tradicionālā pieeja rosina novērst visus ceļu satiksmes negadījumus, tātad veikt pasākumus un ieguldīt līdzekļus visā spektrā, tad drošas sistēmas pieeja aicina koncentrēties tieši uz vājākajām vietām, šobrīd negadījumiem ar smagi cietušajiem un bojā gājušajiem.  Ja uz jautājumu, kas izraisa ceļu satiksmes negadījumu, tradicionālā pieeja atbild, ka neatbilstoša satiksmes dalībnieku rīcība, tad drošas sistēmas pieeja iet dziļāk un saka, ka cilvēki pieļauj kļūdas un pieļaus arī nākotnē, tādēļ pati sistēma jāveido kļūdu droša, lai mazinātu cilvēcisko faktoru. Piemēram, ja ir droša gājēju pāreja, tad cilvēkam ir mazāk iespēju pieļaut kļūdu, šķērsojot brauktuvi, nekā, ja pāreja nav droša, labi apgaismota, vai tās vispār nav.Tātad vajadzētu koncentrēties uz satiksmes drošībā vājākajām vietām, lielākajiem riskiem, kā to paredz drošas sistēmas pieeja. Pilnībā nekļūdīgs cilvēks vēl nav piedzimis un diez vai kādreiz piedzims, bet droša sistēma mazinātu kļūdu risku.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.

Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis.



Iepriekšējie raksti:
09.10.2018 » Vai drons izvilks no stagnācijas?
30.08.2018 » Uz skolu ar segveju?!
29.06.2018 » Vai iespējams pilnībā novērst bojāeju uz ceļiem? Jā!
25.04.2018 » Ziemassvētku dāvana, kuru negaidām!
07.03.2018 » Satiksmes drošību vai peļņu budžetam?!
28.11.2017 » Kad nelaime atnāk brēkdama
25.10.2017 » Vai autovadītājs ir budžeta lāpītājs?
14.09.2017 » Pērkam automašīnu vai pārvietošanās iespēju?
28.08.2017 » Kā mainās OCTA?
21.07.2017 » Aizaugušas ceļa zīmes kā dabas stihija vasarā!

 
 

Juris Zvirbulis

Jau daudzus gadus LAMB ir līdzās autobraucējiem, lai pildītu savu galveno uzdevumu – radīt drošības sajūtu ceļā. Autovadītājam svarīgi zināt, ka viņam vienmēr ir uz ko paļauties grūtā brīdī, neatkarīgi no laika apstākļiem un diennakts stundas.

Ar cieņu
Juris Zvirbulis
LAMB autokluba prezidents

 
Copyright © .:: LAMB ::. 2005-2019. All Rights Reserved

Latvijas Reitingi Top.LV
autoevakuators, evakuators, auto evakuators, SOS autoevakuators, SOS evakuators, diennakts SOS evakuators autoevakuācija, auto evakuēšana, auto pārvietošana, auto palīdzība uz ceļa, uz ielas, uz šosejas, auto tehniskā palīdzība uz ceļa, auto transportēšana Latvijā, evakuatora pakalpojumi, evakuatora palīdzība, automašīnu evakuācija, automašīnu transportēšana, automašīnu ievilkšana, automašīnu izvilkšana no grāvja, automašīnu labošana uz ceļa ( pēc situācijas ), automašīnu pārvietošana, bojātu automašīnu transportēšana, bojātu auto evakuācija, bojātu auto uzglabāšana, avarējušu, pēc avārijas automašīnu transportēšana, pārvietošana, vilkšana, diennakts auto SOS palīdzība, diennakts autoevakuācija, diennakts auto evakuācija, diennakts autoevakuators, diennakts tehniskā palīdzība uz ceļa, evakuatora pakalpojumi, evakuācija, iestigušu mašīnu izvilkšana, izvilkšana no grāvja, bedres, nogādāšana mājās, servisā, birojā, stāvlaukumā, SOS diennakts tehniskā palīdzība uz ceļa, SOS diennakts tehniskā palīdzība uz ceļa, ielas, šosejas, autostrādes ( ceļā ), izbraukumā, SOS palīdzība, tehniskā palīdzība ceļā, transporta līdzekļu transportēšana, transporta līdzekļu evakuācija, tehnika palīdzība uz ielas Centrs , Āgenskalns, Bolderāja, Beberbeķi, Bieķensala, Bieriņi, Bišumuiža, Bukulti, Buļļi, Botāniskā dārza rajons, Brasa, Brekši, Čiekurkalns, Dārziņi, Daugavgrīva, Dārzciems, Dreiliņi, Dzirciems, Grīvas masīvs, Grīziņkalns, Iļģuciems, Imanta, Jaunciems, Jaunmīlgrāvis, Jugla, Katlakalns, Klīversala, Ķīpsala, Kleisti, Kundziņsala, Lucavsala Ķengarags, Mangaļsala, Mežciems, Mežaparks, Pārdaugava, Pļavnieki, Purvciems, Pētersala , Rumbula, Sarkandaugava, Šampēteris, Suži, Šmerlis, Teika, Titurga, Torņakalns, Vecāķi, Vecrīga, Vakarbuļļi, Vecmīlgrāvis, Zasulauks, Ziemeļblāzma, Ziepniekkalns, Zolitūde, Spilve, Berģi, Autoevakuācija, Palīdzība uz ceļa, Evakuators Rīgā, Autopalīdzība Rīga, Evakuatori Rīgā, Diennakts auto palīdzība, Diennakts SOS, Diennakts tehniskā palīdzība uz ceļa, Diennakts auto evakuācija, Auto evakuators, Autoevakuators, Auto evakuācija, Automašīnu evakuācija, Auto evakuēšana, Automobiļu atvēršana, Auto piestartēšana, Dzinēja piestartēšana, Auto pārvietošana, Automašīnu pārvietošana, Auto palīdzība uz ceļa, Auto tehniskā palīdzība, Bojātu automašīnu transportēšana, Auto transportēšana, Auto transportēšana Latvijā, Autoevakuatora palīdzība, Automašīnu izvilkšana no grāvja, Automašīnu labošana uz ceļa, Auto remonts uz ceļa, Automobiļu transportēšana, Bojātu auto evakuācija, Avarējušu automašīnu evakuācija, Auto evakuācija, Evakuatora, autoevakuatora pakalpojumi, Evakuācija pēc avārijas, SOS palīdzība uz ceļa, Tehniskā palīdzība ceļā, Transporta līdzekļu transportēšana, evakuācija