« galvenā        draugiem.lv/LAMB  
Kā mūs atrast?    Show your Card!       
 
   
 

 

Tilti, kā ekonomikas artērijas

(05.03.2014)

Latvijas autovadītājus maz kas spēj pārsteigt, tomēr katru cilvēku, kas rūpējas par savu, tuvinieku, draugu un paziņu veselību, satrauc „Latvijas Valsts ceļu” izplatītā informācija, ka 16% jeb 148 tilti Latvijā ir ļoti sliktā stāvoklī, un uz tiem satiksme būtu nekavējoties jāslēdz, tomēr pārtraukta netiek, un riskējot ar savu veselību, autovadītāji tos šķērso. Varbūt izvietot īpašas ceļa zīmes ar zārka attēlu pirms tilta -  brauc, ja gribi, bet rezultāts var būt ...Vērtējot pārējo tiltu stāvokli „Latvijas Valsts ceļu” speciālisti ir atzinušu, ka no 943 valsts autoceļu tiltiem 41% jeb 383 tilti ir sliktā stāvoklī, uz aptuveni 100 no tiem būtu jāierobežo satiksme.

Izbrīnu šāda informācija nerada, tomēr satraukumu gan. Vēl nesen šausminājāmies par Salu tiltu, kurā šobrīd daļēji ir veikti remontdarbi, un ceram, ka šogad tiks uzsākta ilgi gaidītā tilta rekonstrukcija. Pirms neilga laika pabeigti remontdarbi Ulmaņa gatves pārvadā, kurš pirms remonta bija īsts piemineklis ceļu traģiskajam stāvoklim Latvijā. Šobrīd pārvads ir saremontēts, tomēr cik ilgi autovadītāji riskēja ar savu spēkratu salaušanu, to šķērsojot. Vairāki autovadītāji pievērš uzmanību Deglava tilta bojātajām salaiduma šuvēm, kuras gan tika remontētas, tomēr kopējo pārliecību par Deglava tilta drošību vēl neizraisa. Šie ir vieni no pazīstamākajiem Rīgas tiltiem, tomēr katrā novadā var atrast tiltus ar līdzīgu vēsturi, kuri autovadītājiem nav droši. Vai tiešām visam ir jānotiek tikai sabiedrisko organizāciju un autovadītāju spiediena rezultātā? Iespējams spilgtākais sabiedrības iesaistes piemērs ir aktīvā pilsoņu rīcība, pieprasot ceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona remontu. Tikai pateicoties iedzīvotājiem, pat piketējot pie valdības nama, šis ceļš tika kaut cik salāpīts, un plānotie rekonstrukcijas darbi ir pārcelti no 2016. uz 2014. gadu. 

Kopumā vērtējot ceļu stāvokli var teikt, ka puse autoceļu prasa tūlītējus rekonstrukcijas darbus. Šogad gan finansējums ceļu remontam ir piešķirts par 30% vairāk nekā aizvadītajā gadā, 250 miljoni eiro, un ceļus arī rekonstruēšot vairāk. Tikšot saremontēti 300 km valsts galveno ceļu, 400 km reģionālo un 400 km vietējo ceļu. Labi atceramies, ka pārejai no sabrukšanas novēršanas uz attīstību atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalsts statusam pēc ekspertu vērtējuma ir nepieciešami gandrīz 430 miljoni eiro (300 miljoni latu). Līdz tam gan vēl jāgaida, tomēr ejamais ceļš autovadītājiem ir labi zināms – viss akcīzes nodoklis par degvielu un visi ieņēmumi par ikgadējo automašīnas ekspluatācijas nodokli jānovirza ceļiem, nevis dažādu caurumu lāpīšanai. Normāla ceļu infrastruktūra valsts ekonomiskajai izaugsmei ir daudz nepieciešamāka nekā kāda it kā šobrīd aktuāla, tomēr ilgtermiņā mazsvarīga vajadzība. Maksimāli jāizmanto ES fondu piešķirtās iespējas. Tajā pat laikā jānodrošina atbilstoša kvalitāte, kas sākas ar iepirkumu organizēšanu un beidzas ar celtnieku doto garantiju par saremontētā tilta vai ceļa kvalitāti vismaz piecus gadus pēc darbu pabeigšanas. Vērtējot labāko iepirkumu, ir jāpārtrauc kā svarīgāko un izšķirošo kritēriju izvēlēties zemāko cenu, nemaz neizvērtējot vai par tādu summu darbus ir iespējams veikt.

Tilti un citi ceļu infrastruktūras elementi ir valsts ekonomikas asinsvadi, kuru efektīva darboties spēja nodrošina izaugsmi, savukārt šāda asinsvada aizsērējums var nodarīt lielu postu valsts ekonomikas veselībai. Nedrīkst aizmirst, ka kvalitatīva ceļu infrastruktūra ir viens no svarīgākajiem satiksmes drošības priekšnoteikumiem. Labi zinām, ka aizvadītajā gadā pieauga bojāgājušo skaits, un viens no iemesliem bija tumšajam gada laikam neatbilstoša ceļu infrastruktūra. Ceram, ka nākotnē gan tehniskie līdzekļi, gan nepieciešamie ceļu un tiltu rekonstrukcijas darbi atkal atjaunos bojāgājušo samazinājuma dinamiku, lai arī Latvija varētu 2030. gadā būt to valstu vidū, kuras ir izpildījušas ANO satiksmes drošības desmitgades uzdevumu – kopš 2010. gada par 50% samazināt ceļu negadījumos bojā gājušo skaitu.

Juris Zvirbulis,
Latvijas Automoto biedrības prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis



Iepriekšējie raksti:
09.10.2018 » Vai drons izvilks no stagnācijas?
30.08.2018 » Uz skolu ar segveju?!
29.06.2018 » Vai iespējams pilnībā novērst bojāeju uz ceļiem? Jā!
25.04.2018 » Ziemassvētku dāvana, kuru negaidām!
07.03.2018 » Satiksmes drošību vai peļņu budžetam?!
28.11.2017 » Kad nelaime atnāk brēkdama
25.10.2017 » Vai autovadītājs ir budžeta lāpītājs?
14.09.2017 » Pērkam automašīnu vai pārvietošanās iespēju?
28.08.2017 » Kā mainās OCTA?
21.07.2017 » Aizaugušas ceļa zīmes kā dabas stihija vasarā!

 
 

Juris Zvirbulis

Jau daudzus gadus LAMB ir līdzās autobraucējiem, lai pildītu savu galveno uzdevumu – radīt drošības sajūtu ceļā. Autovadītājam svarīgi zināt, ka viņam vienmēr ir uz ko paļauties grūtā brīdī, neatkarīgi no laika apstākļiem un diennakts stundas.

Ar cieņu
Juris Zvirbulis
LAMB autokluba prezidents

 
Copyright © .:: LAMB ::. 2005-2019. All Rights Reserved

Latvijas Reitingi Top.LV
autoevakuators, evakuators, auto evakuators, SOS autoevakuators, SOS evakuators, diennakts SOS evakuators autoevakuācija, auto evakuēšana, auto pārvietošana, auto palīdzība uz ceļa, uz ielas, uz šosejas, auto tehniskā palīdzība uz ceļa, auto transportēšana Latvijā, evakuatora pakalpojumi, evakuatora palīdzība, automašīnu evakuācija, automašīnu transportēšana, automašīnu ievilkšana, automašīnu izvilkšana no grāvja, automašīnu labošana uz ceļa ( pēc situācijas ), automašīnu pārvietošana, bojātu automašīnu transportēšana, bojātu auto evakuācija, bojātu auto uzglabāšana, avarējušu, pēc avārijas automašīnu transportēšana, pārvietošana, vilkšana, diennakts auto SOS palīdzība, diennakts autoevakuācija, diennakts auto evakuācija, diennakts autoevakuators, diennakts tehniskā palīdzība uz ceļa, evakuatora pakalpojumi, evakuācija, iestigušu mašīnu izvilkšana, izvilkšana no grāvja, bedres, nogādāšana mājās, servisā, birojā, stāvlaukumā, SOS diennakts tehniskā palīdzība uz ceļa, SOS diennakts tehniskā palīdzība uz ceļa, ielas, šosejas, autostrādes ( ceļā ), izbraukumā, SOS palīdzība, tehniskā palīdzība ceļā, transporta līdzekļu transportēšana, transporta līdzekļu evakuācija, tehnika palīdzība uz ielas Centrs , Āgenskalns, Bolderāja, Beberbeķi, Bieķensala, Bieriņi, Bišumuiža, Bukulti, Buļļi, Botāniskā dārza rajons, Brasa, Brekši, Čiekurkalns, Dārziņi, Daugavgrīva, Dārzciems, Dreiliņi, Dzirciems, Grīvas masīvs, Grīziņkalns, Iļģuciems, Imanta, Jaunciems, Jaunmīlgrāvis, Jugla, Katlakalns, Klīversala, Ķīpsala, Kleisti, Kundziņsala, Lucavsala Ķengarags, Mangaļsala, Mežciems, Mežaparks, Pārdaugava, Pļavnieki, Purvciems, Pētersala , Rumbula, Sarkandaugava, Šampēteris, Suži, Šmerlis, Teika, Titurga, Torņakalns, Vecāķi, Vecrīga, Vakarbuļļi, Vecmīlgrāvis, Zasulauks, Ziemeļblāzma, Ziepniekkalns, Zolitūde, Spilve, Berģi, Autoevakuācija, Palīdzība uz ceļa, Evakuators Rīgā, Autopalīdzība Rīga, Evakuatori Rīgā, Diennakts auto palīdzība, Diennakts SOS, Diennakts tehniskā palīdzība uz ceļa, Diennakts auto evakuācija, Auto evakuators, Autoevakuators, Auto evakuācija, Automašīnu evakuācija, Auto evakuēšana, Automobiļu atvēršana, Auto piestartēšana, Dzinēja piestartēšana, Auto pārvietošana, Automašīnu pārvietošana, Auto palīdzība uz ceļa, Auto tehniskā palīdzība, Bojātu automašīnu transportēšana, Auto transportēšana, Auto transportēšana Latvijā, Autoevakuatora palīdzība, Automašīnu izvilkšana no grāvja, Automašīnu labošana uz ceļa, Auto remonts uz ceļa, Automobiļu transportēšana, Bojātu auto evakuācija, Avarējušu automašīnu evakuācija, Auto evakuācija, Evakuatora, autoevakuatora pakalpojumi, Evakuācija pēc avārijas, SOS palīdzība uz ceļa, Tehniskā palīdzība ceļā, Transporta līdzekļu transportēšana, evakuācija