Bieži esam dzirdējuši bēdīgo statistiku, ka Latvija atrodas pēdējās vietās ES dalībvalstu vidū, vērtējot dažādus tautsaimniecības rādītājus. Protams, ir objektīvi iemesli, tomēr dažkārt rodas iespaids, ka mūsu vietu ES reitingā un arī iespaidu par Latviju ietekmē ne tikai ekonomiskās grūtības, uz kurām vienmēr var atsaukties, bet arī pašu neizlēmība un neizdarība. Šādus piemērus var meklēt visdažādākajās mūsu dzīves jomās, tomēr šoreiz vēlētos akcentēt satiksmes drošību, kas ir cieši saistīta ar mūsu veselību un pat dzīvību.
Jau 2002. gadā EK sāka izstrādāt eDrošības iniciatīvas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir eZvana ieviešana. Kad automašīna nokļūst ceļu satiksmes negadījumā, eZvana iekārta automātiski izvēlas nummuru 112 un nosūta trauksmes signāla centram informāciju par ceļu satiksmes negadījuma vietu. Tādejādi cietušie var saņemt palīdzību daudz savlaicīgāk, pat ja viņi fiziski nav spējīgi to izdarīt vai nezina savu atrašanās vietu.
EK rekomendācijas paredzēja, ka eZvana aprīkojums kļūs obligāts jaunajos automašīnu modeļos sākot no 2010. gada. Dominējošs ES dalībvalstu vairākums (arī Lietuva un Igaunija) ir vienojies par kopējiem pasākumiem tā ieviešanā, kā arī parakstījis kopēju memorandu. Latvija diemžēl ir to sešu ES dalībvalstu vidū, kuras nav parakstījušas eZvana saprašanās memorandu. „Šīm valstīm vajadzētu pārstāt būt par bremzējošu faktoru un vajadzētu paātrināt šīs sistēmas ieviešanu”, teikusi ES Telesakaru Komisāre Viviāna Redinga. Atkal mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši mūs apsteidz gan satiksmes drošības gan valsts pozitīvā tēla jomā.
Kad eZvana sistēma pilnībā būs izvērsta, tā nodrošinās precīzus datus par avārijas vietu, palielinās efektivitāti, kas ļaus samazināt ceļu satiksmes negadījumu seku smagumu, jo tiks nodrošināta ātrāka medicīniskā palīdzība un cietušo aprūpe. Jaunā sistēma var samazināt traumu smagumu par 10-15%, bet bojāgājušo skaitu par 5-10%. 2008. gadā vairāk nekā 1,2 miljonos negadījumu uz Eiropas ceļiem gāja bojā 39 000 cilvēku, bet ievainoto skaits pārsniedza 1,7 miljonus. Savukārt Latvijā aizvadītajā gadā 30-35 cilvēki pēc autoavārijām tiktu izglābti, ja eZvanu sistēma darbotos.
Nesen EK pieņēmusi politikas dokumentu, kurā dalībvalstīm ir izteikts brīdinājums - ja līdz šī gada beigām nebūs vērojams progress eZvana ieviešanā, EK varētu ierosināt regulatīvus pasākumus dzīvības glābšanas tehnoloģiju izplatīšanā Eiropā.
Ko tas nozīmētu Latvijai? Ja EK tiktu pieņemta atbilstoša regula, mums tāpat būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu eZvana sistēmas ieviešanu. Tomēr šādā gadījumā diez vai mēs varētu lepoties ar atbalstu ES kopējām vērtībām, tajā skaitā rūpēm par satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību. Tādā gadījumā mēs nebūtu izmantojuši brīvprātīgu iespēju pievienoties citām ES dalībvalstīm, bet saistības mums tiktu noteiktas. Vai mums atkal nebūs iespēja ar nokārtu galvu taisnoties, kādēļ gribējām iestāties ES, bet no nozīmīgām kopējām aktivitātēm izvairāmies?
No nākamā gada Latvijā arvien vairāk būs automašīnu ar eZvana aprīkojumu. Bet vai mūsu valstī ir kāds kopējs informācijas centrs, kas avārijas signālu uztvertu un tālāk nodotu palīdzības dienestiem? Diemzēl nav. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir saņēmis budžeta finansējumu vienotā palīdzības telefona 112 izveidei. Tomēr šis dienests nav un domājams tuvākajā laikā nebūs gatavs uzņemt palīdzības signālus. Latvijā ir gan „Satiksmes informācijas centrs”pie VAS „Latvijas Valsts ceļi”, gan „Satiksmes vadības centrs” pie RD Satiksmes departamenta, gan citi dienesti. Mūsu valsts nav teritoriāli liela un nav nepieciešama dažādu satiksmes drošības centru izplatība. Drīzāk būtu lietderīgi un arī finansiāli izdevīgāk izveidot vienotu centru.
Latvijas atbildīgajām institūcijām, tajā skaitā Satiksmes ministrijai, būtu jāizrāda aktīvāka iniciatīva atbalstot pasākumus, kuru mērķis ir sargāt satiksmes dalīnieku veselību un dzīvību. Laikā, kad valdība runā par funkciju deleģēšanu, varbūt ir lietderīgi pārdomāt privātuzņēmēju iesaisti satiksmes drošības pasākumos, ja reiz ir grūtības ar valsts finansējumu.
Juris Zvirbulis,
Latvijas Automoto biedrības prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
|